Kods 47812 Pašnovērtējums 2011/2012. m g. 2012, Rīga



Download 2.56 Mb.
Page1/40
Date conversion09.05.2018
Size2.56 Mb.
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   40



Baltijas Starptautiskā akadēmija


Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā”



(kods - 47812)

Pašnovērtējums


2011/2012.m.g.
2012, Rīga



Pieteicēja nosaukums:

Baltijas Starptautiskā akadēmija

Pieteicēja juridiskā adrese:

Lomonosova 4, Rīga, LV-1003, Latvijas Republika,

tālr. 7100601, fakss 7241272, e-mail info@bsa.edu.lv



VRN:

40003101808

Izglītības iestādes reģistrācijas numurs:

3343800009

Studiju programmas nosaukums:

profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma “Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā”

Studiju programmas kods:

47812

Studiju programmas īstenošanas ilgums:


1,5 gadi (3 semestri) vai 2 gadi (4 semestri)

pilna laika klātiene,

pilna laika neklātiene,

2 gadi (4 semestri) vai 2,5 gadi (5 semestri)

nepilna laika klātiene,

nepilna laika neklātiene,

tālmācība


Studiju programmas apjoms:

60 KP (ECTS 90) vai 80 KP (ECTS 120),

Prasības, sākot studiju programmas apguvi:

- profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds sociālās, humanitārās un mākslas zinātnēs,

- 2.līmeņa augstākā profesionālā kvalifikācija sociālās, humanitārās un mākslas zinātnēs,

- citās zinātnēs ar nosacījumu, ja ir vismaz trīs gadu vadības pieredze vadītāja amatā,

- profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds citās zinātnēs (pedagoģiskajā, tehniskajā, eksaktajā zinātnē utt.) ar nosacījumu, ja ir vismaz trīs gadu vadības pieredze vadītāja amatā. (šajā gadījumā studentiem papildus ir jāapgūst daži studiju kursi sagatavošanas semestrī).



Iegūstamā kvalifikācija:

uzņēmuma vadītājs atpūtas un izklaides jomā

Iegūstamais grāds:

profesionālā maģistra grāds atpūtas un izklaides industrijas uzņēmumu vadībā

Vietas, kur īsteno studiju programmu:
Baltijas Starptautiskā akadēmija

Rīga, Lomonosova ielā 4,

Baltijas Starptautiskā akadēmija Daugavpils filiāle

Daugavpils, Dzelzceļa 3


Studiju programmas īstenošanas veids:

pilna laika klātiene,

pilna laika neklātiene,

nepilna laika klātiene,

nepilna laika neklātiene,

tālmācība








Licence Nr.,

izsniegšanas datums

04030-49

17.11.2011.




Studiju programmas direktors:

Dr. polit., as.prof. Marina Gunare




Saturs







lpp

1.

Studiju programmas apraksts

5

1.1.

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas

„Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā”



mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti

6

1.2.

Studiju programmas saturs, ilgums, apjoms un struktūra

7


1.2.1.

Mērķauditorija un sagaidāmo absolventu profils

7

1.2.2.

Programmas saturs, ilgums un apjoms

8

1.2.3.

Studiju programmas struktūra

9

1.2.4.

Studiju programmas prakses

12

1.2.5.

Gala pārbaude

14

1.2.6.

Imatrikulācijas noteikumi

16

1.2.7.

Studiju programmas vadīšana un administrēšana

17

2.

Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā”profesijas standartā „Uzņēmumu un iestāžu vadītājs”

19

3.

Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

23

3.1.

BSA Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma “Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā” akadēmiskā personāla saraksts


23

3.2.

Studiju programmas “Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā” akadēmiskā personāla nodrošinājums (skaitliskais sastāvs un kvalifikācija)

23

4.

Materiāli tehniskā bāze

Studiju programmas informatīvā bāze

27

5.

BSA profesionālās maģistra studiju programmas

Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā” metodiskais nodrošinājums

29

6.

Ārējie sakari

34

6.1.

Apmaiņas programmas un ERASMUS programma

34

6.2.

Starptautiskie granti un projekti

35

6.3.

Sadarbība ar darba devējiem

36

7.


Studiju programmas SVID analīze

36

8.

Studiju programmas attīstības plāns

37




Pielikums Nr.1 – Studiju plāni







Pielikums Nr.2 – Akadēmiskā personāla dzīves un darba gājums







Pielikums Nr.3 – Sadarbības augstskolas







Pielikums Nr.4 – BSA projekti







Pielikums Nr.5 – Sadarbības partneri































1. Studiju programmas apraksts

Komunikācijas telpai, kas aptver visas mūsdienu cilvēka dzīves sfēras, ir nepieciešama saprātīga un mērķtiecīga attīstība. Pirmām kārtām, ir svarīgi atzīt tās vietu un lomu sabiedriskos procesos, kā arī aktīvi izmantot tajā slēpto potenciālu. Tā kā komunikācijas un komunikācijas tehnoloģijas strauji attīstās, ir vērts izmantot to izaugsmes enerģiju sabiedriski svarīgos procesos.

Pašlaik uzmanības centrā atrodas komunikācijas ietekmes problēma uz sociālajiem procesiem un komunikācijas pozitīvas lomas apzināšana. Izmantojot komunikāciju kanālu un tīklu attīstību, tiek risinātas daudzas postindustriālās informācijas sabiedrības problēmas.

Komunikācijas ir spējīgas strukturēt realitāti jebkurā cilvēka dzīves sfērā: sabiedriskajā, politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un atpūtas u.c. Komunikācijas caurvij sabiedrību un dod iespēju tās subjektiem attīstīties kopā ar sabiedrību. Tādējādi, komunikatīvais līmenis kļūst par izdzīvošanas un stabilitātes kritēriju mūsdienu apstākļos, kur risks, krīzes un pastāvīgas pārmaiņas ir realitāte.


Tieši pateicoties nepārtrauktām komunikācijas aktivitātēm, struktūrai, kas ir atvērta komunikācijām, ir daudz vairāk iespēju gan savu atsevišķo vienību, gan pašas struktūras kopumā attīstībai. Pastāvīgā virzība un optimāla stāvokļa nepārtrauktā meklēšana mainīgos ārējās vides apstākļos, veidojot jaunas komunikāciju konfigurācijas, ļauj uztvert komunikācijas kā dažādu struktūru un sistēmu stabilitātes un attīstības bāzes faktoru.

Komunikācijām ir nozīmīga loma. Vispirms komunikācijas nozīmē sakaru dibināšanu starp nozīmīgiem sociālās vai citas kategorijas subjektiem.


Mūsdienu sabiedrībā īpaša uzmanība ir jāpievērš šādām komunikāciju funkcijām:

  • Stratēģiskās mijedarbības jauno sfēru atklāšana, kā rezultātā jauno tirgu, produktu utt. veidošana;

  • Darba efektivitātes paaugstināšana, pateicoties pārejai uz stratēģiskajām komunikācijām;

  • Jauno resursu atklāšana uzņēmuma efektīvai vadīšanai;

  • Sabiedrisko attiecību integrācija;

  • Ātrās un efektīvās reaģēšanas iespēja uz nepārtraukti mainīgiem ārējās vides apstākļiem;

  • Uzņēmuma darbībai stratēģiski nozīmīgu komunikāciju noteikšana;

  • Jauno iespēju atklāšana komunikāciju tirgū.

Programmas misija: Jauna veida uzņēmumu vadītāju veidošana: kas ir radošs un kam ir plašs redzesloks, kas ir spējīgs orientēties atpūtas un izklaides industrijā, kā arī analizēt tirgus izmaiņas, strādāt starptautiskās komandās, kas var patstāvīgi pieņemt lēmumus un ir spējīgs efektīvi vadīt uzņēmumu, izmantojot visas komunikāciju iespējas.

Piedāvātā profesionālās augstākās izglītības profesionālā maģistra studiju programma paredz sabalansētu studiju ciklu, kura laikā tiek apgūtas fundamentālas teorētiskās, sociālās un humanitārās zināšanas, kā arī lietišķās disciplīnas tūrisma un izklaides, vadībzinības un tirgzinības jomās, kas nodrošina augsti kvalificētu speciālistu iespējas kļūt par konkurētspējīgiem uzņēmuma vadītājiem Latvijā, kā arī Eiropas darba tirgū.

Programma ietver visus galvenos stratēģisko komunikāciju un uzņēmuma vadības aspektus atpūtas vai izklaides industrijā un ir orientēta uz speciālistu praktisko sagatavošanu, jo specialitātes apgūšana notiek, balstoties uz patstāvīgo lietišķā rakstura darbu, zinātniski pētniecisko darbu un radošo projektu izstrādāšanu.

Studiju programma ir orientēta uz personām, kuras ir ieguvušas profesionālo bakalaura grādu vai profesionālo augstāko izglītību tūrisma, viesnīcu un restorānu biznesa, kultūras, sabiedrisko attiecību, uzņēmējdarbības sfērā vai jebkurā citā zinātnes nozarē un vēlas iegūt profesionāla uzņēmumu vadītāja kvalifikāciju atpūtas un izklaides jomā. Programma ir ieteicama kā potenciālajiem nākotnes, tā arī esošajiem tūrisma un viesnīcu uzņēmumu, izklaides kompleksu un klubu vadītājiem; speciālistiem sabiedrisko attiecību sfērā; uzņēmējiem, kuri darbojas dažādās izklaides sfēras uzņēmumos; vadītājiem no valsts pārvaldes, biznesa vai sabiedrības pārvaldes sektora, kuri vēlas paaugstināt savu kvalifikāciju, iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas. Programma ir ieteicama arī citās jomās strādājošiem, kuru profesijā ir nepieciešamas komunikācijas darbā ar mērķauditorijām, kā arī radošā pieeja potenciālo patērētāju piesaistīšanā un konkurētspējas pastiprināšanā mūsdienu atpūtas un izklaides industrijā. Mērķauditorija, kura būtu jāuzrunā: BSA absolventi un nozarē strādājošie speciālisti.

Studiju programma ir starpdisciplinārā. Studiju programmas būtība apvienojot dažādu virzienus, kuri ir iekļauti studiju programmas nosaukuma izveide un studiju kursos, kuri tiks realizetu programmas ietvaros.

1.1. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas

Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā”



mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti
Galvenais profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas mērķis:

sagatavot augstas kvalifikācijas un konkurētspējīgus uzņēmumu vadītajus izklaides un atpūtas jomā, kas ir spējīgi radoši risināt uzvirzītos uzdevumus, strādāt starpautiskās komandās un efektīvi vadīt institūcijas, piedalīties projektu realizēšanā Latvijas, kā arī starptautiskajā tirgū.

Lai sasniegtu programmas mērķi, ir izvirzīti šādi maģistra studiju programmas uzdevumi:


  • piedāvāt laikmetīgu, kvalitatīvu un sabalansētu apmācību, lai nodrošinātu teorētisko, pētniecisko un praktisko iemaņu apgūšanu, profesionālo tālākizglītību un zinātnisko pētniecību;

  • nodrošināt programmā iegūstamās izglītības līmeņa atbilstību darba tirgus un darba devēju prasībām, sniedzot konkrētas un vispusīgas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas modernajā uzņēmējdarbības vidē;

  • attīstīt studentu radošās spējas uzņēmējdarbībā, uzņēmuma vadīšanā, kā arī prasmi attīstīt radošo potenciālu un veicināt atpūtas un izklaides industrijas produktu patēriņu sabiedrībā;

  • attīstīt mūsdienu darba tirgū nepieciešamās prasmes un iemaņas – prezentācijas, argumentēšanas, saskarsmes, informācijas ieguves un apstrādes, spēju radoši un kritiski domāt un analizēt nozares problēmas;

  • īstenot attīstības tendenču atpūtas un izklaides jomā Latvijā un Eiropā padziļinātu apguvi komunikācijas zinātnes kontekstā;

  • dot iespēju gūt pieredzi atpūtas un izklaides pasākumu un projektu plānošanā, organizēšanā un izvērtēšanā.

Plānotie rezultāti: maģistra programmas absolventi iegūs unikālas profesionālas zināšanas un iemaņas šādos virzienos: uzņēmuma stratēgiskā vadība, stratēģiskās mārketinga komunikācijas, līderība uzņēmumā un projektā, iemaņas darbā starptautiskajā komandā, uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas izveide, kas nodrošina vadošo pozīciju iegūšanu pakalpojumu tirgū, radot produktu, atbilstošu patērētāju vajadzībām un starptautiskajām kvalitātes prasībām, kā arī zināšanas un iemaņas nepieciešamas efektīvai darbībai atpūtas un izklaides industrijā.


Tabula Nr. 1

Vispārējās un profesionālās kompetences, kuras paredz maģistra studiju programmas

Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā”




Kulturoloģiskās kompetences

  • uzkrāt un pilnveidot pieredzi starpkultūru komunikācijā;

  • veidot izpratni par kultūru dauzdveidību un to īpatnībām;

  • orientēties savas valsts un pasaules aktualitātēs kultūras, atpūtas un izklaides jomās;

  • veidot starptautiskos projektus ievērojot nacionālās un starpkultūru tradīcijas;

Intelektuālās kompetences

  • veidot padziļinātu izpratni par izklaides un atpūtas industrijas iespējām pasaules mērogā;

  • pilnveidot zinātnisko potenciālu, kā arī izkopt spēju sniegt zināšanas citiem;

  • attīstīt radošo potenciālu izvēlētajā specialitatē;

  • pilnveidot profesionalo izaugsmi izmantojot tālākizglītības un pētniecības iespējas;

Profesionālās kompetences

  • izmantot teorētiskās zināšanas profesionālajā darbībā;

  • veidot padziļinātu izpratni par izklaides un atpūtas industrijas procesiem un mijiedarbību;

  • pilnveidot izpratni par pašpilnveides procesiem profesionālajā darbībā;

  • attīstīt starpprofesionālās komandas veidošanas principus;

  • integrēt dažādu jomu zināšanas petniecībā;

  • izkopt ētisko un sociālo atbildību par zinātnes rezultātiem;

Praktiskās

kompetences


  • attīstīt sociālo atbildību;

  • izmantot mūsdienu tehnoloģiju iespējas;

  • veicināt uzņēmējdarbību, inovāciju piesaiti atpūtas un izklaides jomā;

  • veidot radošu profesionālo darbību atpūtas un izklaides industrijā;

  • pilnveidot savu profesionālo kompetenci;

Saskarsmes kompetences

  • attīstīt publiskās uzstāšanās kultūras prasmes;

  • pilnveidot komandas darba iemaņas un prasmes;

  • veidot komunikāciju tehnoloģijas daudzkultūru sabiedrībā;

  • veidot izpratni par dažādu mērķa grupu interesēm, tradīcijām, īpatnībām un vajadzībām.


1.2. Studiju programmas saturs, ilgums, apjoms un struktūra
1.2.1. Mērķauditorija un sagaidāmo absolventu profils

Studiju programma ir orientēta uz personām, kuras ir ieguvušas profesionālo bakalaura grādu vai profesionālo augstāko izglītību tūrisma, viesnīcu un restorānu biznesa, kultūras, sabiedrisko attiecību, uzņēmējdarbības sfērā vai jebkurā citā zinātnes nozarē un vēlas iegūt profesionāla uzņēmumu vadītāja kvalifikāciju atpūtas un izklaides jomā. Programma ir ieteicama kā potenciālajiem nākotnes, tā arī esošajiem tūrisma un viesnīcu uzņēmumu, izklaides kompleksu un klubu vadītājiem; speciālistiem sabiedrisko attiecību sfērā; uzņēmējiem, kuri darbojas dažādās izklaides sfēras uzņēmumos; vadītājiem no valsts pārvaldes, biznesa vai sabiedrības pārvaldes sektora, kuri vēlas paaugstināt savu kvalifikāciju, iegūt nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas. Programma ir ieteicama arī citās jomās strādājošiem, kuru profesijā ir nepieciešamas komunikācijas darbā ar mērķauditorijām, kā arī radošā pieeja potenciālo patērētāju piesaistīšanā un konkurētspējas pastiprināšanā mūsdienu atpūtas un izklaides industrijā. Mērķauditorija, kura būtu jāuzrunā: BSA absolventi un nozarē strādājošie speciālisti.

1.2.2. Programmas saturs, ilgums un apjoms

Profesionālā maģistra studiju programma tika izveidota saskaņā ar LR Augstskolu likumu, otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu un LR Profesiju klasifikatoru.


Kopējais studiju apjoms programmā personām ar iepriekš iegūtu profesionālo augstāko izglītību tūrisma, kultūras vadības, uzņēmējdarbības un komunikācijas jomā (tālāk tekstā personām ar profilējošo izglītību) atbilst 60 kredītpunktiem (90 ECTS).
Personām, kuras ieguvušas jebkurā citā zinātnes jomā profesionālo bakalaura grādu vai profesionālo kvalifikāciju (tālāk tekstā personām ar neprofilējošo izglītību), kas piešķirta, pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu ar tiesībām studēt maģistrantūrā, studiju apjoms 80 KP (120 ECTS).
Salīdzinot bakalaura diplomus, daži studenti sāks studijas ar sagatavošanas semestri, lai apgūtu studiju kursus, kas saistītus ar atpūtas un izklaides industriju vai tūrisma un viesmīlības jomu.

Šajā gadījumā kopējais studiju apjoms programmā atbilst 80 kredītpunktiem (KP) vai 120 ECTS.


Personām, kuras izvēlas studiju veidu: nepilna laika klātiene vai nepilna laika neklātiene studiju ilgums 80 (KP) 120 ECTS, kas ir 5 semestri.

Tabula Nr.2

Programmas ilgums,apjoms un uzņemšanas noteikumi


Studiju ilgums

Kredītpunkti

ECTS

Studiju veids

Uzņemšanas noteikumi


(iepriekšējā izglītība)


1,5 gadi

60

90

Pilna laika klātiene,

Pilna laika neklātiene



  • profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds sociālās, humanitārās un mākslas zinātnēs,

  • 2.līmeņa augstākā profesionālā kvalifikācija sociālās, humanitārās un mākslas zinātnēs,

  • citās zinātnēs ar nosacījumu, ja ir vismaz trīs gadu vadības pieredze vadītāja amatā.

2 gadi

60

90

Pilna laika klātiene,

Pilna laika neklātiene,

Tālmācība


  • profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds citās zinātnēs (pedagoģiskajā, tehniskajā, eksaktajā zinātnē utt.) ar nosacījumu, ja ir vismaz trīs gadu vadības pieredze vadītāja amatā. (šajā gadījumā studentiem papildus ir jāapgūst daži studiju kursi sagatavošanas semestrī).

80

120

Nepilna laika klātiene,

Nepilna laika neklātiene,

Tālmācība


2,5 gadi

80

120

Nepilna laika klātiene,

Nepilna laika neklātiene

Tālmācība

  • profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds citās zinātnēs (pedagoģiskajā, tehniskajā, eksaktajā zinātnē utt.) ar nosacījumu, ja ir vismaz trīs gadu vadības pieredze vadītāja amatā. (šajā gadījumā studentiem papildus ir jāapgūst daži studiju kursi sagatavošanas semestrī).

Studiju programmā ir iespēja studēt pilna/nepilna laika studiju formā klātienē/neklatienē. Studiju ilgums ir 1,5 gadi, 2 gadi vai 2,5 gadi.


Studiju programmas apguves laiks ir 1,5 gadi, ja iepriekš ir iegūts profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds sociālās, humanitārās un mākslas zinātnēs un/ vai 2.līmeņa augstākā profesionālā kvalifikācija sociālās, humanitārās un mākslas zinātnēs vai citās zinātnēs ar nosacījumu, ja ir vismaz trīs gadu vadības pieredze vadītāja amatā.
Studiju programmas apguves laiks ir 2 gadi, ja iepriekš ir iegūts profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds citās zinātnēs (pedagoģiskajā, tehniskajā, eksaktajā zinātnē utt.) ar nosacījumu, ja ir vismaz trīs gadu vadības pieredze vadītāja amatā. Šajā gadījumā studentiem papildus ir jāapgūst daži studiju kursi sagatavošanas semestrī.
Studiju programmas apguves laiks ir 2,5 gadi, ja iepriekš ir iegūts profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds sociālās, humanitārās un mākslas zinātnēs, 2.līmeņa augstākā profesionālā kvalifikācija sociālās, humanitārās un mākslas zinātnēs, citās zinātnēs ar nosacījumu, ja ir vismaz trīs gadu vadības pieredze vadītāja amatā.

Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds citās zinātnēs (pedagoģiskajā, tehniskajā, eksaktajā zinātnē utt.) ar nosacījumu, ja ir vismaz trīs gadu vadības pieredze vadītāja amatā. Šajā gadījumā studentiem papildus ir jāapgūst daži studiju kursi sagatavošanas semestrī.


1.2.3. Studiju programmas struktūra

Studiju programma pilnā mērā atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.20. novembra noteikumiem Nr. 481, kuri reglamentē profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas obligāto saturu, proti:


  • studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē – vismaz 7 KP;

  • pētnieciskā, jaunrades un projektēšanas darba un vadībzinību kursi – vismaz 5 KP;

  • pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi – vismaz 2 KP;

  • prakse – vismaz 6 KP;

  • maģistra darbs – vismaz 20KP.

Tabula Nr. 3

Studiju programmas plāns 1,5 gadiem


Studiju kursi

1.gads (KP)

2.gads (KP)

1. sem.

2.sem.

3.sem.

1. Obligātā daļa (А daļa)

10

10

-

2. Obligātās izvēles daļa (В daļa)

6

4

-

3. Brīvas izvēles studiju kursi (C daļa)

2

2

-

4. Prakse

2

4

-


Maģistra darbs

-

-

20

Studiju programmā KOPĀ:

20

20

20


Tabula Nr. 4

Studiju programmas plāns 2 gadiem (pilna laika)


Studiju kursi

1.gads (KP)

2.gads (KP)

Ss*

1.sem.

2.sem.

3.sem.

1. Obligātā daļa (А daļa)

-

12

8

-

2. Obligātās izvēles daļa (В daļa)

-

4

6

-

3.Brīvas izvēles studiju kursi (C daļa)

-

2

2

-

4. Prakse


-

2

4

-

Maģistra darbs

-

-

-

20

Studiju programmā KOPĀ:

20

20

20

20

Ss* - Sagatavošanas semestris

Tabula Nr. 5

Studiju programmas plāns 2 gadiem (nepilna laika)


Studiju kursi

1.gads (KP)

2.gads (KP)

1.sem.

2.sem.

3.sem.

4.sem.

1. Obligātā daļa (А daļa)

8

7

5

-

2. Obligātās izvēles daļa (В daļa)

2

2

6

-

3.Brīvas izvēles studiju kursi (C daļa)





2

2

-

4. Prakse

2

2

2

-

Maģistra darbs

-

-

-

20

Studiju programmā KOPĀ:

12

13

15

20

Tabula Nr. 6

Studiju programmas plāns 2,5 gadiem


Studiju kursi

1.gads (KP)

2.gads (KP)

3.gads (KP)

Ss*

1.sem.

2.sem.

3.sem.

4.sem.

1. Obligātā daļa (А daļa)

-

8

7

5

-


2. Obligātās izvēles daļa (В daļa)

-

2

2

6

-

3.Brīvas izvēles studiju kursi (C daļa)

-




2

2

-

4. Prakse

-

2

2

2

-

Maģistra darbs

-

-

-

-

20

Studiju programmā KOPĀ:

20

12

13

15

20

Ss* - Sagatavošanas semestris
Tabula Nr.7

Studiju programmas saturs


Nr.

Studiju kurss

Docētājs

KP


ECTS

Pārbaudījums

Obligātie kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi teorijā un praksē

(A daļa) 20 КР

1.

Globalizācija un kultūru dažādība

Mg.art., Mag.jur.

doc. I.J. Mihailovs

2 КР

3

eksāmens

2.

Stratēģiskā vadība atpūtas un izklaides industrijā

Dr. oec., doc.

B. Heimanis

2 КР

3

eksāmens

3.

Starptautiskais mārketings un stratēģiskās mārketinga komunikācijas

Dr.oec., doc.

J. Voznjuka

3 КР

4,5

eksāmens

4.

Kultūras tirgi un kultūras prakses

Dr.art., doc. N.Pazuhina

4КР

6

eksāmens

5.


Atpūtas un izklaides industrija

Dr.polit., asoc.prof.

M. Gunare

3 КР

4,5

eksāmens

6.

Ilgspējīga attīstība tūrisma un atpūtas jomā

Dr.polit. asoc.prof.,

M. Gunare

2 КР

3

eksāmens

7.

Biznesa angļu valoda multikultūras vidē

Dr.paed., doc.

I.Popova

4KP

6

eksāmens

Kopā:

20 КР

30




Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību kursi

(B daļas izvēles studiju kursi) 10 KP

1.

Starptautisku projektu vadība atpūtas un izklaides nozarē

Mg.sc.pol., viesdoc.A. Mite

2 КР

3


eksāmens

2.

Intelektuāla kapitāla vadība

Dr. oec., doc.,

L. Selivanova

2 КР

3

eksāmens

3.

Kvalitātes vadības sistēmas

Dr. oec., doc.,

L. Selivanova

2 КР

3

eksāmens

4.

Budžeta plānošana un investīciju projektu novērtēšana

Doc.

Ž. Černoštana

2 KP

3

eksāmens

5.

Stratēģiskais e-mārketings atpūtas un izklaides industrijā

Dr.ing. doc.

J. Timoščenko

2 КР

3

eksāmens

6.

Inovatīvās tehnoloģijas atpūtas un izklaides jomā

Dr.ing. asoc.prof.

N. Novožilova

2 КР

3


eksāmens

Kopā:

12 КР

18




Pedagoģijas un psiholoģijas kursi (B)

1.

Lietiškās komunikācijas un publiskās uzstāšanās kultūra

MBA, doc.,

N.Sotikova

2 КР

3

eksāmens

2.

Starpprofesionāļu komandas vadība

Vera Krieviņa

2 КР

3

eksāmens

3.

Kreatīvas domāšanas tehnoloģijas

Dr. psych., viesdoc.

I.Kazanovska

2 КР

3

eksāmens

4.

Patērētāju uzvedība atpūtas un izklaides jomā

Dr.psych.,

Asoc.prof.

O.Nikiforovs

2 КР

3


eksāmens

5.

Augstskolas pedagoģija

Dr.psych.,

Asoc.prof.

O.Nikiforovs

1 КР

1,5

dif.ieskaite

Kopā:

9 КР

13,5




Brīvas izvēles studiju kursi

(C daļa) (Studentiem jāiegūst vizmas 4 KP)

1.

Spēļu teorija

Dr.polit. asoc.prof.,

M. Gunare

2 КР

3

dif.ieskaite

2.

Teritoriālais mārketings

Dr.oec., lekt.

S. Ignatjevs

2 КР

3

dif.ieskaite

3.

Vizuālā komunikācija

Dr.med. lekt.,

D. Zagulova

2 КР

3


dif.ieskaite

4.

Pieredzes mārketings

MBA, doc.,

N.Sotikova

2 КР

3

dif.ieskaite

5.

Prezentācija, moderācija, animācija

Dr.med. lekt.,

D. Zagulova

2 KP

3

dif.ieskaite

6.

Producēsana

MBA, vieslekt.

E.Erlecka

2 КР

3

dif.ieskaite

7.

Pakalpojumi cikvēkiem ar īpašām vajadzībām atpūtas un izklaides jomā

Mg.sc.pol., viesdoc.A. Mite

2 КР

3

dif.ieskaite

Kopā:

14 КР

21




Sagatavošanas semestris (Ss)

Studiju kursi (20 KP)


1.

Tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadība

Dr.polit., asoc.prof.

M. Gunare

4 КР

6

dif.ieskaite

2.

Menedžments

Dr. oec., doc.

B. Heimanis

2 КР

3

dif.ieskaite

3.

Mārketings

Mg.oec., doc.,

I. Ratanova

2 КР

3

dif.ieskaite

4.

Informācijas tehnoloģijas tūrisma un viesmīlības jomā

Dr.ing. doc.

J. Timoščenko

2 КР

3

dif.ieskaite

5.

Uzņēmējdarbības ētika un lietišķā etiķete

MBA, doc.,

N.Sotikova

2 КР

3

dif.ieskaite

6.

Sabiedrisko attiecību vadība

Dr.oec., lekt.

J. Voznjuka


2 КР

3

dif.ieskaite

7.

Uzņēmējdarbības ekonomika atpūtas un izklaides jomā

Mg.oec., vieslekt.

J.Popova

2 КР

3

dif.ieskaite

8.

Profesionālās darbības tiesiskais nodrošinājums

Mg.art., Mag.jur.

doc.

I.J. Mihailovs

2 КР

3

dif.ieskaite

9.

Mārketinga pētījumi

Dr.oec., lekt.

J. Voznjuka

2 КР

3

dif.ieskaite

Kopā:

20 КР

30




Prakse

6 КР

9


Valsts pārbaudījumi


20 КР

30





1.2.4. Studiju programmas prakses
Prakse profesionālā maģistra studiju programmā“Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā” ir obligāta sastāvdaļa un tās organizēšana notiek saskaņā ar “Nolikumu par praksēm Baltijas Starptautiskajā akadēmijā” (Apstiprināts BSA Senātā 24.04.2007).

Atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20 novembra noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, prakses apjoms ir 6 KP (9 ECTS).


Prakses kopējie mērķi:

  • sekmēt teorētisko zināšanu pielietošanu profesionālajā darbībā;

  • pilnveidot prasmes izvēlēties problēmu risinājumus, kuros ir integrētas dažādu zinātņu atziņas;

  • uzkrāt profesionālo pieredzi un veidot profesionālās kompetences atpūtas un izklaides industrijā;

  • pilnveidot praktiskās prasmes un iemaņas atpūtas un izklaides jomā;

  • novērtēt savu profesionālās sagatavotības līmeni atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām;

  • pilnveidot profesionalo izaugsmi izmantojot tālākizglītības un pētniecības iespējas.


Profesionālās prakses organizēšana

Prakse profesionālā maģistra studiju programmā“Komunikācijas stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā” ir obligāta sastāvdaļa un tās organizēšana notiek saskaņā ar “Nolikumu par praksēm Baltijas Starptautiskajā akadēmijā” (Apstiprināts BSA Senātā 24.04.2007).

Atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 20 novembra noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, prakses apjoms ir 6 KP (9 ECTS).

Prakses kopējie mērķi:


  • sekmēt teorētisko zināšanu pielietošanu profesionālajā darbībā;

  • pilnveidot prasmes izvēlēties problēmu risinājumus, kuros ir integrētas dažādu zinātņu atziņas;

  • uzkrāt profesionālo pieredzi un veidot profesionālās kompetences atpūtas un izklaides industrijā;

  • pilnveidot praktiskās prasmes un iemaņas atpūtas un izklaides jomā;

  • novērtēt savu profesionālās sagatavotības līmeni atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām;

  • pilnveidot profesionalo izaugsmi izmantojot tālākizglītības un pētniecības iespējas.

Profesionālā prakse tiek organizēta ārpus akadēmijas ar studentu apgūstamo profesiju saistītā iestādē (uzņēmumā, organizācijā), kurā tiek garantēta prakses metodiskajos norādījumos noteikto uzdevumu izpilde. Starp akadēmiju, studentu un organizāciju (uzņēmumu), kur atrodas prakses vieta, tiek noslēgts sadarbības līgums, kur ietvertas triju pušu tiesības, pienākumi un atbildība, līguma darbības termiņš, savstarpējo norēķinu kārtības līguma izbeigšanas nosacījumi u.c. noteikumi. Maģistra studiju programmā iekļautā prakse var notikt jebkuras nozares uzņēmumā. Ja studējošais ir nodarbināts kādā no uzņēmumiem, viņš par prakses vietu var izvēlēties savu darba vietu. Papildus prakses vietas nodrošina noslēgtie ilgtermiņa sadarbības līgumi ar uzņēmumiem SA, kultūras, tūrisma, viesmīlības, atpūtas un izklaides jomā.

Profesionālā prakse tiek organizēta ārpus akadēmijas ar studentu apgūstamo profesiju saistītā iestādē (uzņēmumā, organizācijā), kurā tiek garantēta prakses metodiskajos norādījumos noteikto uzdevumu izpilde. Starp akadēmiju, studentu un organizāciju (uzņēmumu), kur atrodas prakses vieta, tiek noslēgts sadarbības līgums, kur ietvertas triju pušu tiesības, pienākumi un atbildība, līguma darbības termiņš, savstarpējo norēķinu kārtības līguma izbeigšanas nosacījumi u.c. noteikumi. Maģistra studiju programmā iekļautā prakse var notikt jebkuras nozares uzņēmumā. Ja studējošais ir nodarbināts kādā no uzņēmumiem, viņš par prakses vietu var izvēlēties savu darba vietu. Papildus prakses vietas nodrošina noslēgtie ilgtermiņa sadarbības līgumi ar uzņēmumiem SA, kultūras, tūrisma, viesmīlības, atpūtas un izklaides jomā, kā arī prakses vietas, kuras apliecinājušas studentu uzņemšanu sekmīgas licencēšanas gadījumā savos uzņēmumos. Skatīt pielikumu Nr.2.


Tabula Nr. 8

Prakses saturs


Profesionālā prakse

Prakses ilgums

Kredītpunktu apjoms

Studentu darbība atbilstoši izvirzītajiem prakses uzdevumiem

Uzņēmējdarbībās daļa

2 KP (3 ECTS)

Darbs vienā no atpūtas un izklaides industrijas uzņēmumiem pēc iepriekš noteiktā plāna.

Radošā daļa

2 KP (3 ECTS)

Viena pasākuma organizēšana, kas saistīts ar atpūtas un izklaides industriju.

Zinātniskā daļa

1 KP (1,5 ECTS)

Pētījuma tēmas izvēle, pētījuma programmas izstrāde.

Dalība zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs.

Zinātniskās publikācijas (ne mazāk kā 2).


Pedagoģiskā daļa

1 KP (1,5 ECTS)

Lekciju sagatavošana un vadīšana koledžas vai citas bakalaura programmas studentiem par pētījuma tēmu.

Metodisko materiālu sagatavošana šai lekcijai.

Pārbaudes darbu sagatavošana.


Prakses dokumenti

Atskaite par katru prakses līmeni tiek noformēta pēc portfolio principa. Prakses beigās prakses dokumenti tiek atdoti prakses vadītājam. Katra studiju prakse tiek prezentēta un aizstāvēta prakses komisijai.

Prakses novērtēšana un aizstāvēšana
Prakse tiek vērtēta pēc 10 ballu sistēmas.


  1. Kopējā atzīmē tiek iekļautas atzīmes par visu veidu praksēm, pamatojoties uz atskaitēm par praksi un prakšu vadītāju rekomendācijām, ka arī prakses aizstāvēšanu komisijai.

  2. Pedagoģiskā daļa – sagatavota lekcija ar mācību metodiskajiem materiāliem un novadīta lekcija.

  3. Zinātniskā daļa – (piedalīšanās konferencēs, semināros vai cita veida pasākumos), kas tiek apliecināts dokumetāli, kā arī pievienoti publikācijas materiāli.

  4. Profesionālās prakses novērtēšanai tiek izveidota komisija, kas sastāv no programmas direktora, prakses vadītāja un akadēmiskā personāla.

Pakses dokumenti tiek glabāti Baltijas Starptautiskajā akadēmijā.
1.2.5. Gala pārbaude
Maģistra darbs – 20 KP, kas sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas.

  • Teorētiskā daļa ir zinātniskās literatūras un citu pētījumu analīze par kādu no komunikācijas, stratēģiskās vadīšanas, kā arī atpūtas un izklaides industrijas tēmām.

  • Praktiskā daļa – maģistra līmeņa oriģināls lietišķais pētījums. Studiju programmas uzsākšanu, mācības, iespējamo kursu secību, kā arī sekmīgu studiju programmas apguvi reglamentē BSA Senātā apstiprinātie normatīvie dokumenti.

  • Lietišķā pētījuma pielietojums atpūtas un izklaides industrijas jomā.


Studentu zināšanu novērtēšana

Šīs programmas ietvaros tiek izmantotas šādas studentu zināšanu kontroles formas:

1. ieskaites un eksāmeni;

2. prakse;

3. studiju darbi un maģistra darbs;

4. projekta darbs.

Eksāmeni un ieskaites tiek kārtoti mutvārdu un rakstveida formā, iespējama arī šo formu kombinācija. Studiju darbus un maģistra darbu, kā arī projektu darbu rezultātus novērtē komisija. Lai novērtētu studentu profesionālo kompetenci prakšu aizstāvēšanas un projektu prezentācijas laikā, tiek piesaistīti darba devēji. Šāds vērtēšanas process nodrošina vērtējuma objektivitāti, sekmē studiju programmas vienotās koncepcijas uzturēšanu un studiju priekšmetu savstarpējo integrāciju.

Studentu zināšanas, prasmes un iemaņas gan studiju kursos, gan praksēs tiks vērtētas 10 ballu sistēmā, piešķirot par katru nokārtoto pārbaudi kredītpunktus saskaņā ar studiju programmu. 1 kredītpunkts atbilst 40 stundu studiju noslodzei (ieskaitot gan kontaktstundas, gan patstāvīgo darbu) un atbilst 1,5 ECTS kredītpunktiem.

Programmā veikta tekošā, semestru un galīgā studentu zināšanu novērtēšana.


Tekošā: Kontroldarbi, testi, patstāvīgie darbi, referāti, projekti.

Semestru: Diferencētas ieskaites un eksāmeni sesijas laikā

Galīgā: Maģistra darba aizstāvēšana.

Studiju darba pārbaudes notiek:

Mutvārdos ( semināri, kolokviji, diskusijas, ieskaites, eksāmeni).

Rakstveidā ( referāti, kontroldarbi, ieskaites, eksāmeni ).

Studentu zināšanas, māka un iemaņas novērtētas ar atzīmēm: 10 („izcili”), 9 („teicami”), 8 („ļoti labi”), 7 („labi”), 6 („gandrīz labi”), 5 („viduvēji”), 4 („gandrīz viduvēji”), 3 („vāji”), 2 („ļoti vāji”), 1 („ļoti, ļoti vāji”). Visas ieskaites ir diferencētas.

Atskaites punkts novērtējuma iegūšanai ir apgūtais zināšanu un prasmju līmenis attiecīgajā studiju kursā. Rezultāti tiek apkopoti eksāmenu un ieskaišu veidlapās, kas ir oficiāls dokuments.

Studentu zināšanu novērtēšana notiek saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem, BSA Satversmi un nolikumiem.

Studentu izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir:



  1. pozitīvo sasniegumu summēšana;

  2. obligātais vērtējums;

  3. prasību atklātība un skaidrība;

  4. vērtējuma pārbaudes formu dažādība;

  5. adekvāts vērtējums.

Par pārbaudījuma formu un kritērijiem studenti tiek informēti jau studiju kursa sākumā, kad viņi iepazīstas ar studiju programmu.

Studentu zināšanas vērtē visās studiju kursu disciplīnās, projekta darbos, ieskaitēs un eksāmenos. Novērtējums notiek pēc 10 ballu sistēmas. Eksāmens un ieskaite ar atzīmi ir nokārtots, ja zināšanas, prasmes un iemaņas ir novērtētas ne zemāk par 4 ballēm.

Diferencēta ieskaite ir studentu zināšanu, prasmju un iemaņu rakstisks vai mutisks pārbaudes veids, ko vērtē ar atzīmi.

Pārbaudījumu veidu nosaka studiju programma, bet pārbaudījuma formu (rakstiski vai mutiski) – priekšmeta pasniedzējs vai programmas padome. Eksāmenu pēc noteikta studiju kursa īsteno docētājs, bet vajadzības gadījumā komisija. Students bez komisijas drīkst kārtot eksāmenu ne vairāk kā 2 reizes.

Prakses programmas izpildi vērtē ar ieskaiti vai pēc 10 ballu sistēmas. Vērtētāji ir prakses vadītāji darba vietā un augstskolā. Par apgūto studiju kursu un praksi ieskaita kredītpunktus, ja saņemts vērtējums „ieskaitīts” vai 10 ballu skalā tas nav mazāks par 4 – „gandrīz viduvēji”.

Maģistra darbu vērtē pēc 10 ballu sistēmas; zemākais sekmīgais vērtējums ir 4 balles.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomu par augstskolas izglītību izsniedz absolventiem, kuri ir sekmīgi izpildījuši izglītības programmā noteiktās prasības; sekmīgi aizstāvējuši maģistra darbu ar atzīmi ne zemāku par 4 (gandrīz viduvēji).

Šo metožu izvēle ir pamatota ar sekojošiem pamatprincipiem:


  • zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātības princips - pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai ir jāatbilst izvirzītajiem programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem, lai nodrošinātu objektivitāti un skaidrību;

  • vērtējuma obligātuma princips - visiem, lai apgūtu programmu, nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas obligātā satura apguvi;

  • vērtēšanas pamatformu pielietošanas princips - programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir dif.ieskaite un eksāmens; minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti;

  • obligātas diferencētas - 10 ballu skalā - eksāmenu un valsts pārbaudījuma programmas apguves vērtēšanas princips – no ļoti augsta apguves līmeņa līdz zemam apguves līmenim vērtējuma, pamatojot to ar konkrētiem kritērijiem formalizētām prasībām;

  • diferencēta ieskaite, ko pasniedzējs vērtē 10 ballu sistēmā ar atzīmi;

  • programmas kursa satura apguves vērtējuma princips: programmas satura apguves līmenis no gandrīz viduvēji līdz augstam par katru pozitīvi nokārtotu studiju kursu, studiju darbu, sasniegto prakses mērķi, maģistra darbu tiek ieskaitīti kredītpunkti;

  • valsts pārbaudījumu vērtēšanas princips – BSA Satversmes noteiktajā kārtībā un ar BSA Senāta apstiprinātu Nolikumu katru gadu tiek apstiprināta profesionāla maģistra darba vērtēšanas komisija;

  • komisijas sastāva kombinācijas princips – vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi no akadēmiskā personāla vidus un nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji ar nosacījumu, ka komisijas vadītājs un vismaz puse no komisijas sastāva ir no šiem pārstāvjiem.

Studiju programma, kā arī studiju programmas atsevišķās sadaļas regulāri jāpārskata un jāpilnveido atbilstoši nozares darba tirgus prasībām.

1.2.6. Imatrikulācijas noteikumi
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas prasībām (Augstskolu likuma 46. panta 5. daļa) un Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 27. novembra instrukciju Nr. 8 “Uzņemšanas noteikumi Latvijas augstskolās”. Uzņemšana studiju programmā notiek atbilstoši BSA uzņemšanas noteikumiem.

Programmas studentu imatrikulācijas principi:

1. Uzņemšanu BSA organizē un nodrošina Uzņemšanas komisija, kas tiek izveidota ar rektora rīkojumu.

2. Visas imatrikulētās personas ir BSA studenti.

3. Tiesības mācīties BSA ir LR pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī personām, kurām ir pastāvīgas uzturēšanās atļauja Latvijā neatkarīgi no dzimuma, sociālā un īpašuma stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbinātības un dzīvesvietas. Ārzemnieki var mācīties BSA saskaņā ar LR Augstskolu likuma 83.-85. pantu prasībām.

Imatrikulācija studiju programmā notiek saskaņā ar BSA „Uzņemšanas noteikumi un imatrikulācijas kārtība BSA” (pielikums Nr. 5), kas izdots saskaņā ar LR Augstskolu likuma 46. panta 1. daļu, un 2006. gada 10. oktobra Ministru Kabineta noteikumiem Nr. “Prasības, kritēriji un kārtība uzņemšanai studiju programmās”. Ar dokumentu var iepazīties BSA mājas lapā http://www.bsa.edu.lv/lang/lat/uzn_not.doc un Uzņemšanas komisijā Lomonosova ielā 4, 216. kabinetā.

Informācija par nepieciešamo iepriekšējo izglītību skatīt tabulu Nr.2.


1.2.7. Studiju programmas vadīšana un administrēšana
Studija programmas uzsākšanu, mācības, kā arī sekmīgu studiju programmas apguvi reglamentē BSA Senātā apstiprinātie normatīvie dokumenti.

Studiju programmu vada programmas direktore, kura pamatā atbild par studiju programmas satura un akadēmiskā nodrošinājuma kvalitāti.

Studiju programmu vada programmas direktors. Metodoloģisko un organizatorisko jautājumu risināšanai studiju programmas akadēmiskais personāls izveido studiju programmas Padomi, kurā obligāti tiek iekļauts arī studējošo pārstāvis (-ji). Tādējādi studējošie ir informēti par svarīgākajām izmaiņām studiju programmas īstenošanā un var izteikt savu viedokli par tām.

Studiju programmas direktors un studiju programmas padomes pārstāvji katru gadu sagatavo pašnovērtējuma ziņojumu, kurā tiek atspoguļoti galvenie iepriekšējā studiju gada rezultāti un dots to novērtējums, norādītas galvenās problēmas un trūkumi. Tāpat ikgadējā pašnovērtējuma ziņojuma uzdevums ir parādīt izmaiņas, kas notikušas studiju programmas saturā, realizācijas veidā un akadēmiskajā personālā.


Programmas padome pēc akadēmiskā personāla pārstāvju ieteikuma izvērtē izmaiņas studiju programmā un, ja tās tiek akceptētas, iesniedz apstiprināšanai augstskolas Senātā. Programmas direktors un padome lemj par nepieciešamību pārbaudīt akadēmiskā personāla darba kvalitāti, kā arī par studiju organizācijas jautājumiem.

Programmas direktors kontrolē programmas akadēmiskā personāla darba kvalitāti (darba disciplīnu, nodarbību saturu, pieejamību studentiem)


Sadarbība ar profesionālās maģistra studiju programmas mācību spēkiem notiek 1 reizi 3 mēnešos studiju programmas Padomes sēdēs, kā arī ikdienas domu apmaiņas procesā. Tiek apspriesti šādi jautājumi.

  • Studiju darba organizēšana un vadīšana,

  • Studiju plāna aktuālās izmaiņas,

  • Zinātniski-metodiskā darbība,

  • Teorijas un metodoloģijas jautājumi,

  • Programmas pašnovērtējuma sagatavošana, apspriešana un apstiprināšana,

  • Mācībspēku nodarbību hospitācijas plāns.




  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   40


The database is protected by copyright ©hestories.info 2019
send message

    Main page