Pieteikums studiju programmas akreditācijai


Studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa



Download 5.49 Mb.
Page5/80
Date conversion29.05.2018
Size5.49 Mb.
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   80

9.2. Studiju programmu perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

9.2.1. Programmu atbilstība darba tirgus prasībām


LU Teoloģijas fakultātes Bakalaura un Maģistra studiju programmas darbojas un pilda savu uzdevumu ļoti sarežģītā situācijā, kas vērojama šodienas Latvijā. Uzskatām, ka situācija Latvijā ir neparasta un unikāla sekojošu iemeslu dēļ:


  1. Latvija ir multietniska, multikulturāla un multireliģioza zeme. Tradicionālo konfesiju skaits vien Latvijā ir 7, kuru starpā var izdalīt 3 redzamākās, dominējošās konfesijas – Luterāņus, Romas katoļus un Pareizticīgos.

Tajā pat laikā pilnīgi novecojis ir ieskats par „tradicionālajām”, legālajām un „tiesiskākajām“ konfesijām, reliģijām iepretī sektām, subkultūrām un tiesiski nelegāliem grupējumiem. Tas vairs neatbilst šodienas demokrātiskiem principiem.LR Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes 2005. gada informācija liecina, ka Latvijā darbojas 1120 reliģiskas kopienas (sauktas par „draudzēm”)4. Piedevām norises un attīstības Latvijā (tāpat kā visā Eiropā) liecina, ka tradicionālajām (kristīgajām) konfesijām piederīgo skaits kopumā permanenti samazinās (tā ir mirstoša reliģiozitāte), turpretī daudzu citu reliģiju un jauno, netradicionālo kustību sekotāju skaits strauji pieaug, un tā ir ļoti izteikta un stabila tendence5. Visstraujākais pieaugums ir tieši jaunajām, netradicionālajām kristīgajām konfesijām, t.s. „brīvbaznīcām”. Procesi norit straujāk, nekā visi mēģinājumi tos fiksēt un sistematizēt. Bet to ir nepieciešams darīt.
  1. Lielais iedzīvotāju skaits (vairākums Latvijas iedzīvotāju), kas statistikas datos tiek uzrādīti kā konkrētām konfesijām piederīgie (430000 Romas katoļu, 539000 ev. lut., 530000 pareizticīgo vien no nedaudz vairāk kā 2 milj. iedzīvotājiem kopumā!)6, ir pārsvarā t.s. „nominālpiederīgie”, kas praktiski baznīcām un draudzēm nepieder.


  2. Latvijas iedzīvotāju (it sevišķi latviešu) interese un reliģiozitātes īpatnība nav „(kristīgā) ticība” un „neticība”, bet gan eklektika no ļoti dažādām (pat diametrāli pretējām) reliģijām un ieskatiem7. Vistipiskākā reliģiozitātes izpausme ir kristietības, pagānisma, okultisma (maģijas), neohinduisma un vēl citu ieskatu pilnīgs sajaukums. Piedevām protestantismā (luterismā) var vērot arvien pieaugošu katoļu, ortodoksās (pareizticīgo) un harizmātiskās (vasarsvētku) teoloģijas un it sevišķi prakses iespaidu. Visas Eiropas kontekstā šī situācija ir unikāla un interesantu teoloģisku pētījumu vērta!

  3. Latvijas kristīgajās aprindās ļoti kategoriski kā vienīgā iespējamā (gan ticības, gan arī teoloģiskās izglītības jomā) patlaban tiek pasvītrota fundamentāli-konservatīvā nostāja, kas tās krasi nošķir no ticīgo vairākuma pasaulē. Visi pēdējo laiku notikumi un diskusijas Latvijas reliģiskajā dzīvē visā tiešumā atklāj demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību konfliktu ar „veselīgā konservatīvisma” skatījumu, kas baznīcās tiek pieņemts kā vienīgais pareizais. Latvijas kristietībā vērojama automātiska paklausīšana hierarhiskām autoritātēm un nepārbaudītiem, nediskutējamiem (tabuizētiem), pašsaprotamiem „kristīgiem viedokļiem”, kas faktiski izslēdz katras personas atbildību, kā arī vajadzību domāt un pašai izdarīt slēdzienus.

Rēķinoties ar tik īpatnējo Latvijas situāciju, ir veidotas tagadējās Teoloģijas un rel. zinātnes Bakalaura un Teoloģijas Maģistra studiju programmas, kā arī ir domāts par to uzsvariem nākotnē. Situācija ir sekojoša:

  1. Latvija nav kristīga zeme. Latvijas praktiskā reliģiozitāte (lielā mērā arī baznīcās) ir dažādu reliģiju un sistēmu eklektika;

  2. Latvijā kā unikālas eklektikas zemē ir milzīga (pat netipiski sakāpināta) interese par visa veida reliģiskajiem jautājumiem;

  3. Šī eklektika reliģiskajos jautājumos un milzu interese par visu reliģisko (mistērijām, okultām lietām, astroloģiju, par ezotēriku, utt.) ir arī ļoti lielas daļas baznīcām piederīgo cilvēku reālā, praktiskā reliģiozitāte. Tā ir degradējoša un bīstama situācija. No dažādām sistēmām saliktas un transformētas reliģiozitātes cilvēki mēdz būt nelīdzsvaroti un pilnīgi neprognozējami. Arī reliģiskais terorisms pasaulē izaug tieši no šādām transformētām sistēmām, nevis no kādas konkrētas reliģijas.


  4. Diskusija sadarbības ar Baznīcām kontekstā ir pacēlusies ap un par konfesionālām teoloģijas programmām. Bet, ņemot vērā iepriekš konstatēto, abu programmu vajadzība un uzdevums nebūtu „kalpošana” kādai atsevišķai konfesijai, bet gan visiem Latvijas iedzīvotājiem. Abas programmas var dot būtisku ieguldījumu cilvēku izglītošanā par viņus tik interesējošajiem teoloģiskajiem un it sevišķi reliģiskajiem jautājumiem.

  5. Visa šodienas Latvijas reliģiskā dīvainība ir izskaidrojama vispirms ar elementāras teoloģiskas un reliģiskas izglītības trūkumu. Šādu programmu darbība būtu pakalpojums un atbalsts arī visām Latvijā esošajām konfesijām.

  6. Piedevām jebkurš konfesionālu teoloģijas programmu modelis LU TF ietvaros Latvijas apstākļos nozīmētu noteiktas baznīcas(-u) veto tiesības attiecībā uz priekšmetiem, to saturiem un uz docētājiem. Tas būtu kliedzošā pretrunā ar Universitātes būtību, kuru veido akadēmiskās domas brīvība un zinātniski kritiskais gars. Faktiski jau Teoloģijas fakultāte šī brīža Latvijā ir vienīgā vieta, kur iespējams brīvi teoloģiski domāt bez kādas cenzūras un šauri nospraustām robežām.
  7. Latvijas iedzīvotāju lielā reliģiskā ieinteresētība savu izteiksmi diemžēl atrod privātā reliģiozitātē, pārsvarā ārpus reliģiskām kopienām, kas veidojas ap neskaidriem ezotēriskiem elementiem un pasaules reliģijām. Ņemot vērā to, sabiedrībā un arī baznīcās arī turpmāk būs vajadzība pēc tādām programmām, kas uzrunā, korekti skaidro, izglīto un „koriģē” interesi ap pasaules reliģijām.

Šīs vajadzības dēļ programmas ir tikušas veidotas ne tikai ar kristīgi-teoloģisku, bet arī ar pasaules reliģiju ievirzi, kas sistemātiski un bagātīgi piedāvā studiju kursus par pasaules reliģisko vidi un šodienas reliģiskajiem procesiem un tendencēm. Kā pamats tomēr tiek saglabāta kristietība, kristīgā teoloģija tās konfesionālajā dažādībā.

TF īpašie plāni ir regulāri aicināt uz lekcijām vai semināriem kādu vispāratzītu autoritāti no Austrumu vai Rietumu pasaules, kas abās programmās, kā kādai konkrētai reliģiskajai piederīgais, spētu tieši, autentiski un nepastarpināti mācīt pasaules reliģijas – budismu, hinduismu, islāmu, jūdaismu, utt. Tas vislabāk atbilstu šodienas pasaules reālijām. Arī cilvēces mierīgas nākotnes atslēga ir vienīgi reliģiju savstarpējā izpratnē un dialogā. Tieši tādu mēs saskatām mūsu programmu vietu mūsdienīgā, valstiskā un zinātniski elitārā universitātē, kā arī plašākā Latvijas sabiedrībā.

Runājot par konkrētām darbavietām, Teoloģijas fakultātes absolventi visvairāk atrod darbu Baznīcās; diakonijas, misijas un starptautiskās palīdzības organizācijās, kā arī valsts struktūrās (piemēram, Izglītības un zinātnes, Aizsardzības, Ārlietu , Iekšlietu ministrijās u. c.). Ar vēlākajiem darba devējiem mums ir izveidojušās labas un pragmatiskas attiecības. Tā, piem., vairāk nekā puse Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas garīdznieku un evaņģēlistu ir Teoloģijas un reliģiju zinātnes Bakalaura (un daudzi vēl Maģistra) studiju programmas absolventi, kas Baznīcas izglītību kalpošanai ordinēta mācītāja pakāpē ieguvuši LELB Garīgā personāla mācību iestādē „Lutera akadēmija”.

Lai noskaidrotu LU Teoloģijas fakultātes absolventu profesionālās sagatavotības līmeni, 2007. gada janvārī tika veikta darba devēju aptauja (anketas paraugs pievienots Pielikumā). Tika aptaujāti 7 LU Teoloģijas fakultātes absolventu darba devēji – Latvijas Bībeles Biedrības, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas, Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Diakonijas centra, laikraksta „Svētdienas Rīts“, Reformātu Baznīcas, Rēzeknes Augstskolas un Rīgas Kristīgās vidusskolas administrācijas pārstāvji. Darba devēji izvērtēja studiju programmu darbu 4 ballu sistēmā: 4 pilnīgi piekrītu, 3 drīzāk piekrītu, 2 drīzāk nepiekrītu, 1 nepiekrītu. Sekojošā tabula atspoguļo darba devēju aptaujas rezultātus:

9.2.1.1. Darba devēju aptaujas rezultāti








Vai darbinieka LU Teoloģijas fakultātē iegūtā profesionālā sagatavotība Jūs apmierina?

Vai darbinieka LU Teoloģijas fakultātē iegūtās teorētiskās zināšanas ir pietiekamas, lai sekmīgi pildītu amata pienākumus?

Vai darbinieka LU Teoloģijas fakultātē iegūtās praktiskās iemaņas ir pietiekamas, lai sekmīgi pildītu amata pienākumus?

Jūsu ieteikumi LU TF programmu uzlabošanai?

LELB

3

3

2

Nepieciešams slēgt vienošanos ar Baznīcu, lai Baznīca var izdarīt savu pasūtījumu

„Svētdienas Rīts”

4

4

3

Turpināt programmu vispārēju pilnveidošanu atbilstoši laikmeta prasībām

Diakonijas Centrs

4

4

3

Vajadzētu vairāk uzmanības pievērt praktiskajai izglītībai, ieviest dažādas prakses vietas.

Reformātu baznīca

3

3

3

Vairāk uzsvērt programmās teoloģijas un kultūras mijiedarbību. Atrast balsis, kas uzrunā mūsdienu sabiedrību.


Bībeles biedrība

4

4

3

-

Rēzeknes augstskola

4

4

3

Lielāks akcents uz kursiem par starpkultūru un starpreliģiju dialogu, ņemot vērā šo jautājumu aktualitāti mūsdienu pasaulē

Rīgas Kristīgā Vidusskola

4

4

3

Iekļaut programmās vairāk praktiskas nodarbības. Nopietnāki prakses noteikumi.

Vidējais

3,7

3,7

2,8


Kopumā TF ieguldījums ir novērtēts augstu - darba devēji ir gandrīz pilnībā apmierināti ar absolventu profesionālo sagatavotību un teorētiskajām zināšanām, kas iegūta LU Teoloģijas fakultātē (vidējais vērtējums 3,7 no 4). Zemāk novērtētas TF iegūtās praktiskās iemaņas (vidējais vērtējums 2,8). Darba devēji ierosina palielināt uzsvaru TF programmās uz praktisku izglītību, kā arī vairāk saistīt izglītības programmas ar aktuālajiem reliģiskajiem jautājumiem Latvijā. Ir jāpiekrīt, ka praktisko iemaņu apguve darbam Baznīcas struktūrās Teoloģijas fakultātē var tikt uzlabota, kaut arī, kā to atzīst darba devēji, kopumā tās programmas sniedz augstu profesionālu sagatavotību. Tāpat jāatzīst, ka katra darba uzdevuma praktisko iemaņu specifika vislabāk apgūstama tieši darba procesā.

Attīstot pozitīvo sadarbību ar darba devējiem un sekojot ieteikumam palielināt uzsvaru uz praktisku izglītību, sadarbībā ar Baznīcām nākotnē TF ietvaros varētu izveidot augstākā līmeņa profesionālā Maģistra studiju programmas, ko atsevišķas Baznīcas (sākot ar Latvijas Evaņģēliski - luterisko baznīcu) varētu veidot pie TF savu garīgo darbinieku sagatavošanai. Ir ievadīts sarunu process ar lielāko konfesiju vadītājiem.


9.2.2. Studiju programmu atbilstība akadēmiskās izglītības standartam


Abu programmu mērķi, uzdevumi un apjoms tika salīdzināti ar LR Ministru kabineta „Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu8. Rezultāti apkopoti sekojošās tabulās:

9.2.2.1. Teoloģijas un reliģiju zinātnes Bakalaura studiju programma








Akadēmiskās izglītības standarts

LU Teoloģijas un reliģiju zinātnes Bakalaura SP

Bakalaura programmas mērķi

Nodrošināt studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju apgūšanu attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares pamatjomā.

Nodrošina teorētiskās zināšanas, pētniecības iemaņas (metodes) un prasmju apguvi Teoloģijas zinātnes apakšnozaru pamatjomā.

Bakalaura programmas uzdevumi

Sniegt studējošajiem zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavot studējošos turpmākajām zinātniskās pētniecības studijām.

-Nodrošināt iespēju pamatu līmenī apgūt zināšanas par saturu, metodoloģiju, attīstības virzieniem, teorijām un lietošanas iespējām visās teoloģijas un reliģiju zinātnes apakšnozarēs – bibliskajā teoloģijā, baznīcas un reliģiju vēsturē, sistemātiskajā un praktiskajā teoloģijā, utt.

-Nodrošināt apstākļus bakalaura darba izstrādei;

-Veicināt studējošo radošo spēju attīstību un virzīt spējīgākos studentus akadēmiskās izglītības turpināšanai teoloģijas Maģistra studiju programmā;

-Veicināt studējošo starptautisko apmaiņu viesstudiju veidā;

-Veicināt starptautisku sadarbību teoloģijas un reliģiju pētniecības jomās, studiju procesa realizācijā.


Bakalaura programmas apjoms

Attiecīgās zinātņu nozares pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloģija (ne mazāk kā 25 krp.),

Zinātņu nozares vai apakšnozares attīstības vēsture un aktuālās problēmas (ne mazāk kā 10 krp.),

Zinātņu nozares vai apakšnozares raksturojums un problēmas starpnozaru aspektā (ne mazāk kā 15 krp.)


Summā 160 krp.

A daļa 80 krp.

B1 modulis 38 krp.

B2 modulis 26 krp.

Visos punktos kredītpunktu prasības ir izpildītas. Visi standartā prasītie punkti ir nodrošināti gan programmas obligātajā, gan izvēles daļā.

Starpnozaru diskursa pamati ir gan programmas daļās, gan arī Universitātes C daļas studiju kursos (16 krp.).




9.2.2.2.Teoloģijas Maģistra studiju programma








Akadēmiskās izglītības standarts

LU Teoloģijas MSP

Maģistra programmas mērķi

Studējošo sagatavošana patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai.

Sagatavot studējošos padziļinātai patstāvīgai zinātniskai pētniecībai teoloģijas un reliģiju zinātnes jomās.

Maģistra programmas uzdevumi

Veicināt studējošo teorētisko zināšanu, izziņas un pētniecisko prasmju individuālo lietošanu noteiktas problēmas risināšanai.


-Nodrošināt iespēju padziļināti apgūt zināšanas par saturu, metodoloģiju, attīstības virzieniem, teorijām un lietošanas iespējām trijās teoloģijas un reliģiju zinātnes apakšnozarēs – bibliskajā teoloģijā, baznīcas un reliģiju vēsturē, sistemātiskajā un praktiskajā teoloģijā;

-Nodrošināt apstākļus maģistra darba izstrādei;

-Veicināt studējošo radošo spēju attīstību un virzīt spējīgākos studentus akadēmiskās izglītības turpināšanai doktorantūrā;

-Veicināt studējošo starptautisko apmaiņu viesstudiju veidā;

-Veicināt starptautisku sadarbību teoloģijas un reliģiju pētniecības jomās, studiju procesa realizācijā pieaicinot nepieciešamos speciālistus no ārzemēm.


Maģistra programmas saturs

Maģistra programmas obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēti (ne mazāk kā 30 kr.p.) un teorētisko atziņu aprobāciju zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā (ne mazāk kā 15 kr.p.)

Šobrīd obligāto priekšmetu sarakstā ir iekļauts 1 kurss praktiskās teoloģijas apakšnozarē – Personības teorijas (4 kr.p.). Pārejot uz modeli 3+2, praktiskās teoloģijas apakšnozarē ir plānots iekļaut arī kursu Reliģijas socioloģija (2 kr.p.).

Tomēr arī pārējie obligātās daļas kursi ietver sevī ne tikai teorētisko atziņu izpēti, bet arī to praktisko aprobāciju. Piemēram, kursi Vecās Derības tekstoloģija I, II, Draudze kā Dieva tauta 1. Pētera vēstulē, kā arī Budisms ietver ne tikai teorijas izklāstu par Veco Derību, Jauno Derību un budismu, bet arī praktisku darbu ar tekstiem.


Maģistra programmas apjoms

80 kr. p.


80 kr.p.

Maģistra darba apjoms

ne mazāk kā 20 kr.p.

30 kr.p. (plānots mainīt uz 20 kr.p.)

Abu programmu mērķi, uzdevumi un apjoms atbilst prasībām, ko akadēmiskām bakalaura un maģistra programmām izvirza akadēmiskās izglītības standarts.




1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   80


The database is protected by copyright ©hestories.info 2019
send message

    Main page