Pieteikums studiju programmas akreditācijai


Reklāmas un informatīvie izdevumi



Download 5.49 Mb.
Page80/80
Date conversion29.05.2018
Size5.49 Mb.
1   ...   72   73   74   75   76   77   78   79   80

12.27. Reklāmas un informatīvie izdevumi


Teoloģijas un reliģiju zinātnes (43221 02) Bakalaura studiju programma


Kas ir teoloģija?

Teoloģija ir sistemātiska un kritiska domāšana par Dievu, Viņa atklāsmi, Viņa klātesamības noslēpumu, par dažādiem reliģiskiem fenomeniem. Tāpēc teoloģija ir “zinātņu zinātne”, jo tā rēķinās ne tikai ar cilvēku, viņa idejām vai veidotajām institūcijām, bet arī ar citiem atskaites punktiem. Tā dod kopsaucēju un metodiku dažādām dzīves un zinātņu sfērām, tāpēc ikvienā respektablā Rietumu universitātē pirmā no fakultātēm ir Teoloģijas fakultāte. Tieši teoloģijas uzdevums ir veicināt reālismu, teikt un mācīt patiesību.

Vēsturiski teoloģija ir devusi metodiku daudzām citām zinātņu nozarēm - filosofijai, vēsturei, citu kultūru pētniecībai, utt. Tā devusi motivāciju pētīt reliģiskos, sociālos, kulturālos fenomenus. Tāpēc teoloģijas neatņemama sastāvdaļa ir arī pasaules reliģiju, reliģisko kultu, rituālu un kustību pētniecība, izmantojot zinātniskajā pasaulē pazīstamas un vispāratzītas kritiskās pētniecības metodes.

Teoloģijas (būtībā jau katras civilizācijas) lielais un grūtais jautājums ir Dievs un Viņa esamība. Dievs ir esošais, bet Dievs ir arī principā ārpus tā, kas ir. Teoloģija nevar tieši pētīt Dievu (Viņš ir pilnīgi citāds, neizzināms un neizpētāms), tā var pētīt vienīgi valodu par Dievu. Teoloģiskā pētniecība ietver sevī gan vēsturiskos, gan idejiskos, gan arī empīriskos elementus (piem., reliģiskā vai paranormālā pieredze, kura sistemātiski tiek skatīta Reliģijas fenomenoloģijā).

Akadēmiskā teoloģija dod lielu ieguldījumu zinātnes apritēs vispār, jo tā nodarbojas ar neatkarīgu, sistemātisku un kritisku reliģisko fenomenu un norišu pētniecību, rēķinoties ar ļoti plašu un ilgu reliģisko un zinātnisko tradīciju.

Ļoti svarīga teoloģijas funkcija ir argumentēta un loģiska attiecīgā laikmeta, tā modes tendenču un ideoloģiju kritika.


Kas ir Teoloģijas un reliģiju zinātnes Bakalaura studiju programma?

Teoloģijas studijas dod to “pamatvalodu”, kurā runā ikviens akadēmiski izglītots Rietumu kultūras cilvēks pēcapgaismības laikmetā. Tādēļ uzsvars šajā programmā tiek likts uz disciplīnu pamatu un metožu apgūšanu - uz analīzi un zinātniski korektu, patstāvīgu un kritisku domāšanu. Šī iemesla dēļ lielākā daļa studiju kursu (lekcijas, semināri) ir veidoti kā metodiski ievadkursi specifiskajās teoloģijas disciplīnās.

Teoloģijas fakultātē ir tikai viena pamatstudiju (Bakalaura) programma. Tajā ir apm. 150 studentu un 20 mācībspēki. Šī programma funkcionē pilna laika klātienes formā. Tā 8 semestru (4 gadu) garumā piedāvā Eiropas universitāšu tradīcijām atbilstošu akadēmisko pirmā līmeņa augstāko izglītību teoloģijā un reliģiju zinātnē, kas reizē ir arī izcila humanitāra izglītība. Teologu nav daudz. Tie visā pasaulē ir īpaši vienoti un veido tādu kā slepenu brālību, kuras ietvaros tie “savējos” cenšas atbalstīt un tiem palīdzēt.


Uzņemšanas pamatā ir Centralizētā eksāmena (CE) rezultāti Latviešu valodā un literatūrā vai Valsts valodā (25% no iestājpārbaudījumu kopējā vērtējuma), svešvalodā (40%), kā arī atestāta atzīme vēsturē (35%). Uzsākot studijas fakultātē, pirmajam studiju gadam ir paredzētas apm. 20-30 valsts budžeta finansētas vietas, bet pārējās ir par maksu (2006./2007. ak. gadā studiju maksa ir Ls800,- par gadu, kas ir vidējais mācību maksas līmenis LU).

Ko iegūst un ko ar to var darīt programmas absolvents?

Programmu beidzot, iegūst grādu “Humanitāro zinātņu bakalaurs teoloģijā un reliģiju zinātnē”. Absolvents ir gatavs augstāka līmeņa (maģistra un profesionālajām) studijām Latvijas Universitātē un ikvienā Rietumu universitātē – vispirms teoloģijas nozarē, bet arī ikvienā no humanitāro zinātņu jomām. Tālākām teoloģijas studijām ir plašs ārzemju finansēts stipendiju piedāvājums. Programmā regulāri var dzirdēt viesprofesorus no visas pasaules universitātēm. Parasta prakse ir visiem pieejami studiju semestri kādā no labākajām Eiropas universitātēm – Heidelbergā, Tībingenā, Berlīnē u.c. Dažkārt ārzemju stipendiju piedāvājumu ir vairāk, nekā studentu izmantotās iespējas! Lielākā daļa pasniedzēju ir ārzemju universitāšu absolventi ar doktora grādiem.

Pats būtiskākais programmā ir cilvēcība. Kopīgi mācāmies tās iemeslus un pamatus, mudinot ikvienu uz tās deficīta novēršanu šodienas sabiedrībā. Esam un darbojamies ar mērķi mainīt sabiedrību, darīt to labāku, cilvēcīgāku un patiesāku. Programmā iegūst prasmes neatkarīgi, kritiski un sistemātiski mācīties, domāt un spriest. Absolvents ir spējīgs neatkarīgi analizēt reliģiskus procesus, norises un fenomenus saiedrībā, kā arī lietpratīgi, atbildīgi un ētiski rīkoties. Tādas prasmes ir pieprasītas ikvienā jomā (mūsu absolventi ir gan Eiropas parlamenta, vēstniecību darbinieki, politiķi, valsts iestāžu ierēdņi, gan arī banku un visdažādāko privāto struktūru darbinieki). Milzīgas darba un tālākas izglītošanās iespējas ir baznīcās un ar tām saistītajās organizācijās, projektos un struktūrās. Mūsu absolventi strādā par mācītājiem, darbojas un vada reliģiskas kustības, diakonijas, kapelānu dienestus, palīdzības organizācijas, utt.


Nedaudz par fakultātes vēsturi.

1920. gadā arī Latvijas Universitātē nodibinājās Teoloģijas fakultāte, kura balstījās luteriskajā tradīcijā (kā vairumā Eiropas universitāšu). Fakultāte savulaik Eiropas teoloģiskajā pētniecībā bija labi pazīstama. 1990. gada vasarā fakultāte atjaunoja savu darbību: Padomju varas gados vecās fakultātes pēctecību saglabāja pagrīdē esošais luterāņu mācītāju Garīgais seminārs, uz tā bāzes arī atjaunojās fakultāte, kuras uzdevums tagad bija sagatavot akadēmiski izglītotus teologus. Studijām ir starpkonfesionāls raksturs, tās virzītas uz dialogu un produktīvu sadarbību dažādu konfesiju starpā mūsdienu sabiedrības kontekstā.



Kam domātas teoloģijas studijas?

Teoloģiju var studēt arī ikviens, kurš interesējas par reliģiskajiem fenomeniem, ar tiem saistītajām sistēmām un domāšanu. Ikviens, kas grib iepazīties ar cilvēces dziļākajām un plašākajām domām par Dievu un visu esamību. Teoloģiskā pētniecība gan nav tikai teorētiska, tā ir īpaši aktuāla un dziļāk pieejama cilvēkiem ar jau konkrētu reliģisku piederību un garīgu pieredzi. Akadēmiskā teoloģija universitātes ietvaros kalpo vispirms kristīgajām konfesijām.


Kā uzbūvētas akadēmiskas teoloģijas studijas?

Teoloģija Rietumu pasaulē ir neatkarīga (citām nozarēm nepakārtota) zinātņu nozare. Teoloģijai ir sekojošas apakšnozares, kuras pilnībā pārstāvētas Teoloģijas Bakalaura programmā:



  • Vecās Derības pētniecība;

  • Jaunās Derības pētniecība;

  • Sistemātiskā teoloģija;

  • Praktiskā teoloģija;

  • Baznīcas vēsture;

  • Pasaules reliģiju pētniecība.

Šīs apakšnozares tad arī virza Teoloģijas fakultātes četru katedru - Bibliskās teoloģijas (Vecās un Jaunās Derības pētniecība), Sistemātiskās un Praktiskās teoloģijas, Baznīcas un reliģiju vēstures, kā arī Semitoloģijas un valodu katedru darbību.

Ievērojamu programmas daļu aizņem Bībeles oriģināltekstu - senebreju un grieķu valodas studijas, kā arī teoloģiskās latīņu, angļu un vācu valodas apguve. Mācītas tiek vēl citas reliģisko tekstu valodas, kā, piemēram, arābu, sīriešu u.c. valodas.


Kādi studiju kursi tiek apgūti (kas būs jāmācās)?

Uzsvars tiek likts uz Kristīgās teoloģijas pamatu apgūšanu. Daļa no studiju programmas kursiem ir apgūstama obligāti (t.s. „A“ daļa, 50% no programmas piedāvājuma), daļa – brīvās izvēles veidā („B“ daļa, 40%). Neliela daļa būs jāapgūst no citu fakultāšu un programmu piedāvājuma („C“ daļa, 10%).



Bibliskās teoloģijas iedaļā jāāpgūst studiju kursi, kas saistīti ar Vecās Derības un Jaunās Derības pētīšanu, attiecīgajiem laikmetiem un kultūrvidi, eksegēzēm, hermenētiku, Bībeles arheoloģiju, vēsturiskā Jēzus pētniecību, utt. Ļoti intensīvi būs jāapgūst ebreju un grieķu valodas.

Sistemātiskās un praktiskās teoloģijas iedaļā jāapgūst Sistemātiskā teoloģija, Praktiskā teoloģija, dažādu teoloģisko skolu un tradīciju pamati, liturģika, kultu un rituālu prakses, ētika, reliģijas filosofija, reliģijas psiholoģija, reliģijas pedagoģija, antropoloģija, utt.

Baznīcas un reliģiju vēstures iedaļā apgūstama vispārējā un Latvijas Baznīcas vēsture, reliģiju pētniecības metodes, kā arī ļoti plašs kursu klāsts, kas saistīts ar dažādu reliģiju, to sistēmu, kā arī reliģisku institūciju un fenomenu pētniecību.

Info: www.lu.lv; TF mājas lapa: www.teologija.lv; e-pasts: teoldept@lanet.lv; tel. 7034441. Programmas direktors – Doc. Dr. theol. Ralfs Kokins



© LU Teoloģijas fakultāte 2006

Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām




















12.28. Aizpildītu diplomu un tā pielikumu paraugi





1 Kuras tikpat nemainīgā veidā varēja vērot jau Viduslaiku teoloģijā, it sevišķi ar lielo universitāšu dibināšanu Baznīcas paspārnē sākot ar 13./14. gadsimtu.

2 MK Noteikumi Nr. 2, izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19. p., Rīgā, 03. 01. 2002. (prot.1,4.§), I-III.

3 MK noteikumi Nr. 2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” (saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu), III, 11.

4 LR Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes internetā sniegtā informācija par 2005. gadu. Lielākie draudžu skaiti ir šādām konfesijām: ev. lut. – 305, Romas katoļi – 251, pareizticīgie – 118, baptisti – 92, vasarsvētku dr. – 48, vecticībnieki – 67, VII. d. adventisti – 50, evaņģēliskie kristieši – 33, „Jaunā Paaudze” – 15, metodisti – 13, jaunapust. b. – 11, Augsburgas konf. – 10. Citām reliģijām un kustībām ir šāds kopienu skaits: dievturi – 11, Jehovas liecinieki – 13, hinduisti – 11, jūdu tic. – 13, musulmaņi – 14, budisti – 4, mormoņi – 4, citi – 37. Tie ir tikai daži skaitļi no garā Latvijas reliģiskā kolorīta saraksta.


5 Par to liecina kaut vai 1 statistikas dati: piemēram, tikai 1 gada laikā (2004.-2005.) musulmaņu draudžu skaits Latvijā ir pieaudzis no 5 līdz 14!

6 Latvijas reliģiskās organizācijas, LR Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes izdevums, Rīga, „Agneta T”, 2004.

7 Esmu par to pietiekami pārliecinājies, 13 gadus kalpodams kā ordinēts LELB mācītājs.

8 MK Noteikumi Nr. 2, izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19. p., Rīgā, 03. 01. 2002. (prot.1,4.§), I-III.

9 Divu moduļu izveides pamatojums: BSP paredz pamatu apguvi visās tradicionālajās teoloģijas studiju apakšnozarēs, nodrošinot pamatizglītību teoloģijā un reliģiju zinātnē starptautiskā akadēmiskā līmenī. Teoloģijas studiju specifika paredz noteiktu studiju kursu apgūšanu, kas summā veido šo Universitātes līmeņa teoloģisko pamatizglītību. Kursu kopums, to apjoms, secība un metodika pieder pie akadēmisku teoloģijas studiju specifikas. Programmas “A” daļā kredītpunktu limita dēļ (80 krp.) nav iespējams iekļaut visus teoloģijai raksturīgos un nepieciešamos pamatkursus. Bet teoloģijas pētniecībā visā pasaulē noteikti kursi pieder pie teoloģijas studiju negrozāmajiem pamatiem. Šo kursu turpmāka atstāšana izvēles jeb “B” daļā diemžēl nav sevi attaisnojusi, jo studējošie pārsvarā izdara savu izvēli pēc tehniskiem kritērijiem (mazāka slodze), atstājot būtiskus priekšmetu novārtā. Obligātās jeb “A” daļas 80 krp. limits teoloģijas zinātnes pamatiem jau sen izrādījās nepietiekams. Izeja būtu meklējama vēl kādu teoloģijas programmu dibināšanā, bet tam Fakultāte ne mācībspēku nodrošinājuma, ne arī finansu resursu.

Tāpēc TF pasniedzēju darba grupa, konsultējoties ar LU Akadēmisko departamentu un ārzemju speciālistiem, toreiz izlēma par 2 moduļu jeb sadaļu izveidošana programmas “B” daļā, un pēc vairāk kā viena akadēmiskā gada esam pārliecinājušies par šī modeļa pareizību patreizējā situācijā un par tā dzīvotspēju.

B1” moduļa studiju kursi (38 krp. apjomā) būtu jāapgūst katram programmā studējošajam, jo tie dod teoloģijas galvenajām apakšnozarēm nepieciešamās praktiskās iemaņas. Arī šajā modulī ir iespējama brīva izvēle starp dažādiem eksegēzes kursiem, kā arī valodu apguvē, vadoties pēc studenta sekmēm un vajadzībām. Bez šo kursu apgūšanas papildus “A” daļas pamatkursiem nav iespējamas teoloģijas studijas (pat pamatstudiju līmenī) un nav izglītota teologa. Pārējie “B” daļas kursi veido to “B2” jeb brīvās izvēles daļu, no kuras katrs studējošais var savākt vismaz 26 krp.

Bez šo praktisko kursu apgūšanas nevar turpināt teoloģijas studijas nevienā starptautiski atzītā ārzemju universitātē, nemaz nerunājot par starptautisko sadarbību, kas ir būtisks ikvienas universitātes un zinātnes nozares akadēmiskumu raksturojošs lielums.

Apzināmies, ka obligāta moduļa jeb sadaļas izveidošana brīvās izvēles jeb “B” daļā savā ziņā skan kuriozi, taču bijām spiesti meklēt reālu izeju no zināmas strupceļa situācijas, lai nezaudētu kaut ko no satura vai kvalitātes. Domājam, ka tas ir tikai pagaidu modelis.

Ar šo moduļu sistēmas soli Programmas veidotāji vēlas nodrošināt teoloģiskās pamatizglītības kvalitāti, iekļaujoties pašreizējās LU prasībās. Katram programmas absolventam ir jābūt kompetentam teoloģisko un reliģisko jautājumu pamatos, kā arī spējīgam turpināt studijas pasaules vadošo universitāšu teoloģijas programmās. Šīs papildus prasības izvirzāmas arī tādēļ, lai pietuvinātu LU teoloģisko pētniecību pasaules akadēmiskajam standartam.


Visas izdarītās pārmaiņas programmā (ieskaitot moduļu izveidošanu) ir darījušas to sistemātiskāku, loģiski secīgāku un atbilstošāku vadošo Rietumu universitāšu teoloģiskās pētniecības attīstības pozitīvajām tendencēm. Arī studējošie atzinīgi ir novērtējuši izmaiņas programmā. Programmas vadība un fakultātes dekāns ir veikuši plašu izskaidrošanas un studiju plāna sastādīšanas darbu.


10 Saskaņā ar LU rektora 08.05.2003. rīkojumu Nr. 1/61 „Par LU studiju programmu padomēm”.

11 Ar simbolu (e+) tiek apzīmēti e-kursi.

2 Obligāti jāizvēlas vismaz viens no piedāvātajiem Vecās Derības eksegēzes kursiem.

3 Obligāti jāizvēlas vismaz viens no piedāvātajiem Jaunās Derības eksegēzes kursiem.

12 Saskaņā ar LU rektora 08.05.2003. rīkojumu Nr. 1/61 „Par LU studiju programmu padomēm”.

13 Sākam saskarties ar t.s. „demogrāfisko bedri” (sakarā ar radikālo dzimstības samazināšanos 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā). Permanents ir bijis arī studentu „dabiskais atbirums“ mācību procesa laikā (vidēji 6-7 cilvēki gadā). Ir arī pārgājēji uz citām programmām vai augstskolām, jo bija izdarījuši pieteikumus vairākās vietās uzreiz.

Taču viens no galvenajiem faktoriem ir lielais augstskolu skaits (nesamērīgi lielais uz Latvijas iedzīvotāju skaitu), milzīgais studiju programmu skaits (kas būtībā dublējas starp augstskolām), kā arī nemitīgi pieaugošā konkurence un lejup ejošā izglītības kvalitāte LR Augstākās izglītības telpā. Vairāk izvēlas programmas, kas sniedz praktiskas iemaņas atbilstoši aktuālajam tirgus pieprasījumam, nereti ciešot akadēmiskai kvalitātei. Procesa virzība augstskolās kopumā diemžēl ir uz prasību samazināšanos augstākās izglītības iegūšanai.


14 Šogad pie 1. kursa ir veiktas 2 LU aptaujas, bet rezultāti pagaidām vēl nav pieejami.

15 Pēc gradācijas 1 = ļoti labi, 2 = labi, 3 = apmierinoši, 4 = neapmierinoši.

16 No tiem visi asociētie profesori

17 Visi 3 asoc. Prof.

18 Piem., Igaunijas ev. lut. Baznīca ir noteikusi, ka turpmāk mācītāja amatam ir nepieciešama ne tikai Baznīcas izglītība, bet vismaz Maģistra grāds teoloģijā, kas iegūts Universitātē.

19 Apjoms kredītpunktos

20 Apjoms kredītpunktos

21 Apjoms kredītpunktos

22 Ja tas darbam nepieciešams.

23 To nepieciešamību nosaka fakultāte.

24 Pēc autora izvēles.

25 Ja tie darbam nepieciešami.

26 Prasības pielikumu noformēšanai nosaka fakultāte.

27 Fakultāte var noteikt citus darba izstrādes posmus.

28 1998./1999. akadēmiskajā gadā Fakultātē vēl darbojās 2 Bakalaura studiju programmas: Teoloģijas (442271) Bakalaura un Reliģiju zinātnes (442272) Bakalaura SP.




1   ...   72   73   74   75   76   77   78   79   80


The database is protected by copyright ©hestories.info 2019
send message

    Main page