Studiju programmu



Download 4.98 Mb.
Page1/67
Date conversion22.06.2018
Size4.98 Mb.
  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   67


LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Vēstures un filozofijas fakultāte


Filozofijas bakalaura (43224 01), maģistra (45224 01) un doktora (51224 01)

STUDIJU PROGRAMMU

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS


1999. – 2005.

Rīga – 2005




I Filozofijas studiju programmu vispārējs raksturojums

Filozofija ir domas aktivitāte, kuras mērķis ir skaidrības panākšana pašos pasaules uzbūves pamatjautājumos. Filozofijas studijas palīdz atpazīt labu un sliktu spriestspēju, palīdz noskaidrot, izvērtēt un pamatot, tās palīdz sakārtot pieredzi, atrast pieredzei nozīmi un jēgu.

Pateicoties tam, ka filozofijas studijas attīsta domātspēju, spriestspēju, rakstītspēju, tās ir labs palīgs problēmu risināšanā, komunikācijas iedibināšanā. Filozofijas studijas ļauj dinamiski un radoši tvert situāciju, tādā veidā kopš Sokrata un Platona, palīdzot skaidrot, ko nozīmē laba dzīve. Prasmes, ko palīdz attīstīt filozofijas studijas, nav tikai privātas izklaides, vai labklājīgas dzīves prasmes; tās ļauj saskatīt un adekvāti risināt sabiedrības problēmas. Tāpēc nav brīnums, ka Filozofijas studiju programmu absolventi sastopami gan politikas, tiesību, ekonomikas, banku, uzņēmējdarbības, gan tradicionālās izglītības, kultūras jomās.

Filozofijas studiju programmu nozīme Latvijas valsts mērogā izpaužas:

Aktīvā līdzdarbībā sabiedrības tālākas attīstības virzienu noteikšanā un to konkrētā piepildījumā. Jaunāko sociālās filozofijas atziņu, loģiskā un filozofiskā konkrētā jēdzienu brīvības un demokrātijas, valstiskā un nevalstiskā, etniskā, tradīcijas un izmaiņu izmantošanā un piesātinājumā, veicinot vēsturiski prognostiskās telpas paplašināšanos.

Sabiedrības demokratizācijas veicināšanā. Attīstot argumentētu diskusiju pieredzi, vēlmi un spēju atzīt viedokļu daudzveidības nepieciešamību.

Nostiprinot humanitārās kultūras pamatus.

Nostiprinot un paplašinot ētiskās un politiskās filozofijas komponentes sabiedrisko procesu izpratnē un skaidrojumā.

Veicinot izglītības sistēmas mācībspēku tālāku pilnveidošanos.

Filozofiskā izglītība ir nepieciešams vispārējās refleksijas un valodas kultūras komponents.



1.2 Filozofijas studiju programmu mērķi, uzdevumi un sagaidāmie rezultāti




1.2.1 Filozofijas bakalaura programma


Filozofijas bakalaura studiju programmas mērķi: Vai filozofijai kā akadēmiskai disciplīnai ir kāda praktiska jēga un vērtība? Šāds jautājums tiek uzdots ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Un visur tam tiek uzdots pretjautājums, vai ir kas praktiskāks par filozofijā balstītu izglītību. Kopš klasisko universitāšu izveidošanās viduslaiku Rietumeiropā filozofija ir neatņemama un būtiska vispārējās izglītības sastāvdaļa. Pieaugot mūsdienu sabiedrības sarežģītības pakāpei, pieaugot instrumentalizācijas un izglītības specializācijas un profesionalizācijas tendencēm tajā, palielinās un paplašinās filozofijas universālā, kritiskā, integratīvā funkcija sabiedrībā.

Filozofisko zināšanu īpatsvara pieaugums norisinās kopā ar humanitāro, sociālo, kā arī dabzinātņu attīstību, meklējot to dziļākos pamatojumus, diskutējot par metodoloģijām un teorētiskajām attīstības iespējām. UNESCO iedibinātā “Filozofijas dienas” atzīmēšana, izraisa visai lielu ievērību Eiropā un pasaulē un kļūst par tradīciju. Filozofijas iespējas mūsdienu pasaulē parāda regulārie Pasaules filozofu kongresi (XXI filozofu kongress Stambulā 2003. g. augustā, aptvēra vairāk nekā 1000 tēmu un apakštēmu analīzi). Tādējādi jāatzīst, ka filozofija joprojām ir neatņemama sastāvdaļa refleksijās par cilvēku, kultūru, politiku, cilvēktiesībām, praktisko ētiku, zinātņu un tehnoloģiju attīstību, uz zināšanām orientētu ilgtspējīgu sabiedrību.

Latvijas Universitātē filozofijas studijas ir uzsāktas kopš LU dibināšanas un tās ir spēlējušas būtisku lomu un devušas redzamu ieguldījumu pozitīvā Latvijas valsts attīstībā gan 1920-30-tajos gados, gan kopš šīs specialitātes atjaunošanas LU 1966. gadā. Pēc 1991. gada neatkarības atgūšanas, Filozofijas programmas absolventi, kļūst par nozīmīgiem līdzdalībniekiem, valstisko procesu pārvaldē, izglītībā, pat uzņēmējdarbībā un citās jomās. Ar 1991. gadu Filozofijas bakalaura studijas ir pirmās akadēmiskā līmeņa studijas, kas nodrošina Filozofijas bakalaura grāda iegūšanu.

LU Filozofijas bakalaura studiju programmas mērķi ir:

attīstīt spēju domāt patstāvīgi, skaidri un sistemātiski; izkopt spējas kritiski analizēt idejas, teorijas, tiklab arī sabiedrības sociālās struktūras un kultūras dzīves norises reģionālās attīstības un globalizācijas kontekstā;

apgūt vispārējos vilcienos pasaules filozofijas vēstures un mūsdienu filozofijas virzienus;

orientēties galvenajos filozofiskās klasikas, modernās un mūsdienu filozofijas tekstos; apgūt pētnieciskā darba metodoloģiju.

Filozofijas bakalaura studiju programmas uzdevumi:

Realizējot Filozofijas bakalaura studiju programmas uzdevumus, atbilstīgi iepriekšējā akreditācijas procesā izteiktajām rekomendācijām, ir strādāts pie kursu savstarpējas saskaņošanas un koordinācijas, lai kāpinātu Filozofijas bakalaura studiju programmas izpildē sagaidāmos rezultātus. Tas ir, lai attīstītu katra Filozofijas bakalaura programmas studenta intelektuālās kompetences (ieskaitot spēju strukturēt savu studiju procesu), izkoptu viņa profesionālās un akadēmiskās kompetences (prasmi saprotami formulēt un izklāstīt mutiski un rakstiski filozofijas vēstures, teorētiskās filozofijas, sociālās, politiskās filozofijas, kā arī ētikas, estētikas kursos apgūtās tēmas), lai nodrošinātu studenta praktisko iemaņu (spēja pieņemt un pamatot praktiskus lēmumus, balstoties uz zināšanām filozofijas nozarē) nostiprināšanos.

Filozofijas bakalaura studiju programmas sagaidāmie rezultāti

Zināšanas jeb intelektuālās kompetences:

Filozofijas vēstures nozīmīgāko autoritāšu, virzienu un skolu atpazīšana un zināma orientācija nozīmīgākajās norisēs; izpratne tiklab par sengrieķu, kā par mūsdienu galvenajām filozofiskajām diskusijām;

Spēja orientēties galveno filozofijas apakšnozaru (apziņas filozofijā un izziņas teorijā, ētikā, estētikā, sociālajā filozofijā u.c.) problemātikā;

spēja strukturēt savu studiju procesu.

Profesionālās un akadēmiskās kompetences:

Kritiski analītiskās spējas;

Spēja distancēties no ikdienas apziņas un valodas nozīmju konkrētās piesaistes, lai saprastu un spētu orientēties plašākā un abstraktākā nozīmju materiālā, ar ko nākas sastapties, lasot filozofiskos tekstus.

Praktiskās kompetences:

spēja plānot un organizēt savu studiju darbu;

pētnieciskās iemaņas, ieskaitot spēju izmantot informācijas tehnoloģiju resursus;

spēja izteikties un prezentēt sagatavoto materiālu gan mutiski, gan rakstiski latviski (pie vajadzības arī citā valodā);

spēja pieņemt un pamatot praktiskus lēmumus, balstoties uz zināšanām filozofijas nozarē.

1.2.2 Filozofijas maģistra studiju programma

Filozofijas maģistra studiju programmas mērķi:

Filozofijas maģistra programmas mērķis ir tuvāk iepazīties ar filozofijas normatīvajiem jautājumiem, ar tās konceptuālajām nostādnēm un metodoloģiskajām problēmām. Tās mērķis ir sagatavot darba tirgum maģistru ar plašām akadēmiskām kompetencēm, spējīgu patstāvīgi realizēt pētnieciskās aktivitātes, turpināt izglītošanos, papildinoties konkrēto darba uzdevumu veikšanai nepieciešamajās zinībās, tā arī turpinot studijas Filozofijas doktora studiju programmā.
Filozofijas maģistra studiju programmas uzdevumi:

Nostiprināt bakalaura programmā apgūto un padziļināt filozofisko problēmu izpratni un atsevišķu filozofijas apakšnozaru pārzināšanu;

Sniegt pārskatu par aktuālajām diskusijām mūsdienu filozofijā, iezīmējot to saistību ar sabiedrības ekonomiskajiem, kultūras un politiskajiem uzdevumiem;

Attīstīt studenta spējas patstāvīgi sagatavot uzstāšanos, referātu, pētniecisku rakstu;

Attīstīt un izkopt zinātniski pētnieciskās iemaņas.

Filozofijas maģistra studiju programmas sagaidāmie rezultāti:

Intelektuālās kompetences:

Papildus bakalaura līmeņa kompetencēm maģistrs spēj:

Izklāstīt sarežģītus akadēmiskus un profesionālus jautājumus gan speciālistiem, gan nespeciālistiem;

Patstāvīgi, sistemātiski un kritiski formulēt un analizēt zinātniskas problēmas;

Turpināt savu kompetenču pilnveidi un specializāciju.

Profesionālās un akadēmiskās kompetences. Papildus bakalaura līmeņa kompetencēm maģistrs spēj:

patstāvīgi izvērtēt dažādas analīzes metodes un sarežģītus akadēmiskus aspektus:

atklāt plašāku akadēmisko perspektīvu un augstāka līmeņa akadēmiskās kompetences nekā bakalauru līmenī;

izprast zinātniskā darba būtību un iesaistīties pētnieciskajā darbā.

Praktiskās kompetences:

Papildus bakalaura līmeņa kompetencēm maģistrs spēj:

pieņemt un pamatot lēmumus, balstoties uz nozares pārzināšanu, akadēmisku disciplīnu;

spēj veikt analīzi, lai gūtu adekvātu pamatu lēmuma pieņemšanai;

balstoties uz zinātniskām un teorētiskām metodēm veikt darbību.

1.2.3 Filozofijas doktora programma


Latvijas Universitāte ir vienīgā akreditētā augstākā mācību iestāde Latvijā, kur var iegūt filozofijas doktora grādu. Filozofijas doktora grādu Latvijas Universitāte piešķir jau kopš 1920-tajiem gadiem. Padomju laikā darbojās zinātņu kandidāta grāda piešķiršanas komisija VAK pārziņā. 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā vairums zinātņu kandidāta darbu filozofijā tika nostrificēti ar noteikumu, ka aizstāvētās disertācijas ir izturējušas laika pārbaudi un zinātniskās kvalitātes ziņā atbilst atjaunotās Latvijas valsts prasībām

Doktora studiju programma LU turpina filozofijas augstākā līmeņa studiju tradīcijas, tās pilnveidojot Rietumvalstu universitāšu labāko nostādņu garā. Filozofijas doktora studiju programma dod reālu ieguldījumu filozofiskās domas pilnveidošanā Latvijā, zinātnisko tulkojumu izstrādē. Studiju programmas mērķis ir sagatavot studentus filozofijas doktora grāda iegūšanai un starptautiskajā akadēmiskajā apritē konkurētspējīgu augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana akadēmiskajam darbam universitātēs un augstskolās, kā arī darbam filozofijas, tajā skaitā arī filozofijai tuvās humanitāro un sociālo zinātņu jomās valsts un privātajās institūcijās. Filozofijas doktora studiju programmas studentiem tiek dotas iespējas iegūt starptautiski pielīdzināmu filozofijas doktora grādu. Programma dod iespējas arī apgūt studiju un pētniecības darba organizācijas principus, projektu izstrādes un vadības mākslu.

LU Filozofijas doktora studiju programmas uzdevumi ir:

1. Nodrošināt to zinātniskās pētniecības iemaņu un zināšanu padziļināšanu un pilnveidošanu, kas iegūtas filozofijas mağistrantūrā, lai, beidzot doktorantūru, varētu brīvi un patstāvīgi darboties izvēlētā zinātniskās pētniecības laukā, attīstot vai no jauna Latvijā ieviešot kādu no filozofijas apakšnozarēm.

2. Paplašināt filozofiskās domāšanas apvārsni (zināšanas un metodes), pievēršoties mūsdienu filozofijas aktualitātēm un to aplūkojumiem vadošajos filozofijas virzienos Eiropā un pasaulē. Panākt tādu zināšanu un uzstāšanās prasmju kvalitāti, kas LU filozofijas doktora studiju programmas studentus pielīdzinātu labākajiem jaunajiem Eiropas doktoriem filozofijā.

3. Iesaistīt doktora programmas studentus profesoru vadītajos Latvijas un Eiropas līmeņa zinātniskajos projektos, uzticot viņiem atbildīgas darba jomas.

4. Sagatavot studentus darbam augstākās mācību iestādēs lektoru, docentu, as. profesoru lomai un zinātniskajos institūtos - asistentu un pētnieku darbam.

5. Sagatavot studentus paredzamajam eksperta darbam filozofijas, humanitāro un sociālo zinātņu jomās, lai izpildītu valsts institūtu, tautsaimniecības un zinātnisko institūciju pasūtījumus.

6. Attīstīt studentos prasmes organizēt zinātniski populārus pasākumus filozofijas jomā, uzstāties ar populārām lekcijām un uzrunām radio, TV, presē, izplatot filozofijas zināšanas un pamatojot kultūras vērtības.




  1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   67


The database is protected by copyright ©hestories.info 2019
send message

    Main page